Vēlam veiksmi eksāmenos!

“BarsfamilyLV” uzstāšanās Ghetto Games sezonas atklāšanas pasākumā Rīgā.

Matemātikas skolotāja Mārīte un Robots “Viltīgais”.

Speciālās programmas bērni piedalījās konkursā “Pavasara atmoda”

Skolas Lieldienu pasākums.

Speciālās izglītības programmas audzēkņu Lieldienu izstāde.

Speciālās programmas audzēkņu Lieldienu svinības.

Lieldienu apsveikums

Paldies!

Mēs, Vaiņodes internātpamatskolas skolēni un pedagogi, sakām vissirsnīgāko paldies, RIETUMU BANKAS LABDARĪBAS FONDA komandai un valdes locekļiem par dāvāto iespēju apmeklēt Lindas Leen koncertu ”Digitālā baznīca” Liepājā, koncertzālē “Lielais Dzintars”!

PALDIES!

Laurai Cimmerei,
Ingai Šīnai,
Sergejam Grodņikovam,
Romānam Mantrovam!

Kad saule silda mūsu ķermeņus un garu, arī cilvēkam šis ir īstais laiks vaļā vērties, mest nost biezos ziemas vamžus un pavērt dvēseli pretī saulei, izjust prieku un uzsākt Lielo Pateicības ceļu. Pavasarī taču ir vieglāk kļūt laimīgam, tāpēc izmanto to!

Lasot Annas Voskampas grāmatu „Tūkstoš dāvanu”, iekritu tajā ar visām četrām, autore savā brīvajā laikā, sāk rakstīt pateicību dienasgrāmatu. Respektīvi – pieraksta to, kas viņu priecē, ko mīl, kas patīk, kas uzmundrina, kas liek ciest…. Šis process atklāj ļoti pārsteidzošas lietas – pamanot vissīkāko un ikdienišķāko svētību, viņai izdodas ieraudzīt savu īsto dzīvi. Ir labi tiekties pēc sapņa, pēc mērķa, bet tikpat svarīgi būt priecīgam par to, kas jau ir. Cik labi, ka šorīt vispār esam pamodušies, turklāt laicīgi un neko nekavējam, ka mājās ir maizīte un pašu, pērnruden vārītais ievārījums, prieks, ka kopā ar saviem mīļajiem varu baudīt tasi kafijas un pārrunāt dienas notikumus, prieks, ka man līdzi ir lietussargs, ja sāk līt… Patiesībā to sauc par uzdrīkstēšanos, uzdrīkstēšanos dzīvot tieši tur, kur esi un tādam, kāds esi. Šeit un tagad. Vajag ne tikai apjaust ikdienišķos priekus, bet reizēm arī tos pierakstīt, jo labais jau ātri piemirstas, vien sliktais kā ērkšķis, ilgi dur sirdī un dažkārt visu mūžu noguļ azotē… Liekot uz papīra šīs domas un sajūtas, ir iespēja vēlreiz visu piedzīvot un sajust šo mīlestības nospiedumu… Vēl ir ļoti būtiski pateikt paldies, latviešiem jau vispār vārds „paldies” ir maģisks- pateicība Dievam, tādēļ ir vērts šo vārdu lietot vairākkārt un nekautrēties allaž pateikties- par siltu smaidu, par drauga plecu, par pirmo sniegpulkstenīšu pušķi, paldies tiem, kuri ikdienā līdzās, galu beigās- paldies par pavasara nojausmām gaisā!

Laiks līdz Lieldienām mums dots, lai mēs attīrītos ne tikai fiziski, bet galvenokārt psiholoģiski, ar izpratni pilnu iedziļināšanos līdzcilvēka pārdzīvojumos, gribētos uzsvērt- precīzu iedziļināšanos, jo mazums, ko tauta runā… Tādēļ ir vērts atvērt acis, saprast un izvērtēt, pieņemt tādu, kāds ir, nevis nosodīt, kritizēt un noliegt. Pavisam vienkārša definīcija, gluži kā ārstiem – Primum non nocere! ( tulkojot no latīņu valodas- galvenais ir nekaitēt!) Līdz ārprātam vienkārša un saprotama lieta: spēja just līdzi un gatavība palīdzēt…

Ik gadu 1.aprīlis ir joku diena, bet vai zini, kā tā radusies?

Aprīļa joku diena ir pazīstama visās pasaules pilsētās un tiek svinēta 1. aprīlī katru gadu. Joku diena nav nacionālie svētki, bet visi to atzīmē mēģinot viens otru izjokojot vai apmuļķojot. Visa diena tiek pavadīta labā garastāvoklī, jokojoties ģimenes lokā, ar draugiem, radiem, skolotājiem vai kolēģiem.

Ir dzirdētas daudz un dažādas versijas par joku dienas rašanās vēsturi, piemēram, ka 1.aprīlī mostas mājas gariņš no ziemas miega un viņš ir jāuztur īpaši labā noskaņojumā visu dienu, savādāk sāksies niķi.

Tautā pieņemtā versija kā radās 1.aprīļa joku diena ir, kad 1582.gadā romiešu pāvests Gregorijs XIII pasūtīja jauna kalendāra ieviešanu, jo, veicot astronomiskos aprēķinus, tika konstatēts, ka līdz tam lietotais Jūlija kalendārs par 10 dienām atpalicis no Saules laika.

Senās kultūras, tostarp romieši un hinduisti svinēja jaunā gada atnākšanu marta beigās, ap 25.martu un līdz pat 1.aprīlim. Pēc Gregorija kalendāra Jaunā gada atnākšanas svinēšana tika pārcelta uz 1.janvāri, kā mēs to zinām šodien.

Tomēr daudziem bija grūti pieņemt šo datumu maiņu un turpināja svinēt Jaunā Gada atnākšanu marta beigās. Pārējie sāka viņus izjokot un izsmiet, dāvinot muļķīgas dāvanas un jokojoties par to valodīgumu iesaucot viņus par aprīļa muļķiem (April Fools). Tika palaistas arī dažādas “preses pīles” un visdažādākie joki, kā, piemēram, apgāzies Pizas tornis, redzētas lidojošas cūkas, π skaitlis vienkāršots no 3,14 uz 3.0 un citi.

Tādu mēs arī šodien zinām 1.aprīli – pozitīvu un smieklīgu, ne mazāk jautri JOKU DIENA tika pavadīta mūsu skolā, pasākuma iniciatore un organizatore skolotāja Mārīte bija parūpējusies, lai jautri būtu ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem!

ATTĒLĀ: Paldies skolas administrācijai un audzinātājiem, kuri atbalstīja pasākumu, ierodoties neikdienišķos tērpos! Sk.Gunita, direktors Reinis, sk. Astrīda iejutušies lomā!